Alopēcijas atbalsta grupa

Par alopēciju

Alopēcija (Alopecia) ir neprognozējama matu zaudēšana, kas skar 1% – 2% pasaules iedzīvotāju praktiski jebkurā vecuma grupā – gan pieaugušos, gan bērnus, vīriešus un sievietes, parasti it kā pilnīgi veselus cilvēkus. Aptuveni ceturtajai daļai slimnieku ir bijis kāds alopēcijas gadījums ģimenē.

Alopēcijai ir sastopami vairāki izpausmes veidi, no kuriem viens un galvenokārt sākotnējais slimības paveids ir laukumveidīga matu zaudēšana, atstājot pilnīgi kailus, norobežotus gludas ādas pleķīšus. Matu izkrišana var notikt gan ļoti strauji, gan salīdzinoši lēni, pat ar neregulāriem intervāliem. Arī matu zaudēšanas apjoms var būt dažāds: no dažiem kailiem laukumiņiem galvas matainajā daļā (Alopecia Areata), līdz pilnīgam matu zudumam no galvas (Alopecia Totalis) un pat no visa ķermeņa (Alopecia Universalis).

Šī ir autoimūna slimība, kas nozīmē, ka imūnsistēma kāda faktora ietekmē sāk darboties pret pašu organismu un baltie asins ķermenīši cenšas atbrīvoties no matu folikuliem. Matu folikuli it kā atkāpjas dziļākajos ādas slāņos, netiek apasiņoti, apgādāti ar nepieciešamajām vielām, paliek pasīvi un „izstumj” matu. Folikuls ir dzīvs, taču var palikt pasīvā miera stāvoklī gadiem un, saņemot attiecīgu impulsu, pamosties un mati var ataugt. Tas var notikt arī bez īpašas ārstēšanas un pat pēc daudziem gadiem.

Šobrīd nav zināmi iemesli, kas izraisa šo slimību. Ir vairāki cēloņi, kas var izsaukt alopēciju: stress, ilgstoša ķīmisku vielu ietekme, alerģiska reakcija, vīrusu vai baktēriju izraisīta infekcija, iedzimtība vai pat fiziskas traumas.

Bieži vien mati paši ataug pilnā apjomā, bet nereti nepieciešama arī nopietna ārstēšana. Tā parasti ir kompleksa: gan ārēji, gan iekšēji lietojami medikamenti un procedūras. Ārstēšanu ļoti ietekmē gan pacienta vecums, gan matu zaudēšanas apjoms.